Ūdens, kas jāapstrādā ar filtru, iekļūst ķermenī caur ieplūdi, un netīrumi ūdenī nogulsnējas uz nerūsējošā tērauda filtra sieta, kā rezultātā rodas spiediena starpība. Pārraugot spiediena starpību pie ieejas un izejas caur spiediena starpības slēdzi, kad spiediena starpība sasniedz iestatīto vērtību, elektroniskais kontrolieris nosūta signālu uz hidraulisko vadības vārstu un darbina motoru.
Pēc uzstādīšanas tehniķi atkļūdo aprīkojumu, lai iestatītu filtrēšanas laiku un tīrīšanas pārveides laiku. Apstrādājamais ūdens caur ieplūdi iekļūst ķermenī, un filtrs sāk normāli darboties. Kad ir sasniegts iepriekš iestatītais tīrīšanas laiks, elektroniskais kontrolieris nosūta signālus hidrauliskajam vadības vārstam un piedziņas motoram, izraisot šādas darbības: motors liek birstei griezties, notīrot filtra elementu, un tajā pašā laikā tiek atvērts vadības vārsts notekūdeņu izvadīšanai. Viss tīrīšanas process ilgst tikai dažus desmitus sekunžu. Kad tīrīšana ir pabeigta, vadības vārsts tiek aizvērts, motors pārstāj griezties, sistēma atgriežas sākotnējā stāvoklī un sākas nākamais filtrēšanas process. Filtra korpusa iekšpuse galvenokārt sastāv no rupjā filtra sieta, smalka filtra sieta, iesūkšanas caurules, nerūsējošā tērauda birstes vai nerūsējošā tērauda sūkšanas sprauslas, blīvgredzena, pretkorozijas pārklājuma, rotējošas vārpstas utt.
Vienkāršu filtru veido, sadalot konteineru augšējā un apakšējā kamerā, izmantojot filtra materiālu. Suspensiju pievieno augšējai kamerai, un zem spiediena tā caur filtra vidi nonāk apakšējā kamerā, lai kļūtu par filtrātu. Cietās daļiņas tiek notvertas uz filtra vides virsmas, veidojot filtra atlikumus (vai filtra kūku). Filtrēšanas procesā filtrējošās vides virsmas laukums pakāpeniski sabiezē, un palielinās caur filtra atlieku slāni izejošā šķidruma pretestība, kā rezultātā samazinās filtrēšanas ātrums. Kad filtra kamera ir piepildīta ar filtra atlikumiem vai filtrēšanas ātrums ir pārāk zems, pārtrauciet filtrēšanu, filtrējiet atlikumus un reģenerējiet filtra vidi, lai pabeigtu vienu filtrēšanas ciklu.
Šķidrumam ir jāpārvar pretestība, izejot cauri filtra atlikuma slānim un filtra videi, tāpēc abās filtra vides pusēs ir jābūt spiediena starpībai, kas ir filtrācijas panākšanas virzītājspēks. Spiediena starpības palielināšana var paātrināt filtrāciju, bet daļiņas, kas deformējas zem spiediena, var aizsprostot filtrācijas vides poras pie lielām spiediena atšķirībām, kā rezultātā filtrēšana notiek lēnāk.
Ir trīs veidu suspensijas filtrēšanas metodes: filtra atlikuma slāņa filtrēšana, dziļā filtrēšana un sieta filtrēšana
① Filtra atlikuma slāņa filtrēšana: sākotnējā filtrēšanas stadijā filtrēšanas vide var aizturēt tikai lielas cietās daļiņas, bet mazas daļiņas kopā ar filtrātu iziet cauri filtra videi. Pēc sākotnējā filtra atlikuma slāņa izveidošanās filtra atlikuma slānim ir liela nozīme filtrācijā, kur tiek aizturētas gan lielas, gan mazas daļiņas, piemēram, plātnes{1}}un-rāmja filtra preses filtrēšanā.
② Dziļā filtrēšana: filtra vide ir bieza, suspensijā ir mazāk cieto daļiņu, un daļiņas ir mazākas par filtra vides porām. Filtrējot, daļiņas pēc iekļūšanas tiek adsorbētas porās, piemēram, porainos plastmasas cauruļu filtros un smilšu filtros.
③ Skrīnings: filtrējot pārtvertās cietās daļiņas ir lielākas nekā filtra vides poras, un filtra vides iekšpuse neadsorbē cietās daļiņas. Piemēram, rotējošo filtra sietu izmanto, lai notekūdeņos izfiltrētu rupjus piemaisījumus. Faktiskajā filtrēšanas procesā trīs metodes bieži parādās vienlaicīgi vai secīgi.
